Autore Laura Di Orio.
Kaut arī katra horeogrāfa darba tapšanas laikā, šķiet, ir savs process, šķiet, ka lielākajai daļai ir kopīgs virzītājspēks: mūzika. Neatkarīgi no tā, vai horeogrāfija cēlusies no mūzikas skaņdarba, vai horeogrāfam ir jāmeklē mūzika, kas atbilstu kustības vajadzībām, nenoliedzami ir svarīga dejas un tās pavadošās mūzikas attiecību nozīme. Šeit Dance Informa runā ar dažiem horeogrāfiem par viņu muzikālajām iedvesmām un procesiem.
Kas tevi muzikāli iedvesmo? Kas tas ir par noteiktu mūzikas skaņdarbu, kas jūs aizkustina līdz horeogrāfijai?
Kristofers Lidels un dejotāji. Bila Heberta foto
Kristofers Lidels, teātra deju horeogrāfs
www.cliddellchoreography.com
Pirmkārt, esmu nokļuvis sajust vai nu tāpēc, ka dziesmas teksti griežas lieliskā pasakā, vai arī mūzika pati par sevi veido stabilu attēlu. Lieliska vienošanās ir atslēga, kas satur vismaz trīs ‘darbības’ vai kustības: sižeta ievadu, ekspozīciju un / vai konfliktu, atrisinājumu. Un man patīk, kad tas ir pietiekami pievilcīgs, lai auditorija varētu izkūpēt.
Lar Lubovitch, horeogrāfs, Lar Lubovitch Dance Company
www.lubovitch.org
Tas nav pilnīgi apzināts, bet es noteikti meklēju kaut ko tādu, kas man liek dejot un kas izraisa manu iekšējo aci. Mana atbilde uz mūziku faktiski ir darbības glezna mūzikai.
Kas jums ir pirmais - horeogrāfija vai mūzika?
Vilsons Bēteles sieva
Lidija Džonsone, horeogrāfe, Lidijas Džonsones deja
www.lydiajohnsondance.org
Es domāju, ka tas ir mainījies. Agrāk tā bija mūzika, bet pēdējos četros vai piecos gados tas, kas sāka notikt, bija tas, pie kā es strādāju, ir sava veida atnākšana un pieaug neatkarīgi no mūzikas. Es sāku justies vai redzēt attēlus, un tad es meklēju mūziku, kas darbosies. Tāpēc tagad kaut kas nāk no manis, un tad es eju caur mūziku, lai atrastu, kas darbosies, lai apmierinātu šīs vajadzības.
Adama Barruka deja 'Lapse'. Nana Melvila fotogrāfija
Adam Barruch, horeogrāfs, Adam Barruch Dance
www.adambarruch.com
Parasti atrodu skaņdarbu, kas man patīk, un atskaņoju to atkārtoti, kamēr studijā notiek radīšana. Es to daru tā, lai radītais fiziskais darbs būtu piesātināts mūzikas radītā vidē. Citreiz es atgriežos pie sava datora atskaņošanas saraksta, kas ir pilns ar mūziku, kurai es nekad nebūtu horeogrāfējis, bet ir domāts, lai mani iedvesmotu.
Kristofers Liddels
Mūzika man vienmēr ir pirmajā vietā. Mans process ir šāds: es izvēlos dziesmu, tad es to saskaita un sadalu sadaļās, samazinot tehniskos aspektus. Ja dziesmai ir vārdi, es deju parasti balstu uz dziesmas stāstu. Es strādāju mūzikas teātra stilos. Es parasti neveicu abstraktu darbu. Man ir nepieciešams, lai auditorija zinātu, kas notiek, un mūzikas izvēlei tas ir jāatbalsta.
Kā atrast mūziku, kurai vēlaties horeogrāfēt?
Lārs Lubovičs
Es faktiski apmeklēju daudzus mūzikas koncertus. Man patīk apmeklēt dzīvās mūzikas pasākumus. Ja atrodu sev tīkamu komponistu, tad meklēju daudz šī komponista mūzikas un izvēlos konkrētu skaņdarbu ar visām sastāvdaļām, kuras meklēju.
Lidija Džonsone
Tagad interneta dēļ es izmantoju Pandora un iTunes kombināciju. Es ievietoju komponistu un izveidoju staciju Pandorā un spēlēju to, kamēr daru citas lietas. Tad es dzirdēšu kādu, kurš ir patiešām interesants, un es turpināšu un uzzināšu, kas ir komponists. Tas ir veids, kā atrast līdzīgus komponistus. Man patīk internets mūzikas meklējumu dēļ. Dzīve to pilnībā izmaina. Es atceros, ka man bija jāiet pāri ielai līdz CD veikaliem vai vecajiem LP veikaliem un jāsēdēja tur, skatoties uz vākiem, mēģinot uzminēt, vai tas ir kaut kas, kas mani interesētu, jo jūs nevarat klausīties fragmentus.
Kristofers Liddels
Es parasti izvēlos dziesmu, kuru pazīstu gadiem ilgi. Man ir šī spēja iegaumēt katru dziesmas noti un instrumentus. Tas padara cilvēkus trakus, kad es dungoju visas trakās džeza trompetes notis! Daudzu laiku laikā, kad esmu ļoti labi iepazinis dziesmu, es kādu dienu sapratīšu: ‘Ak, es tam varu kaut ko horeogrāfēt!’
Vai jūs horeogrāfējat tā, lai dejotāja kļūtu par mūziku, vai arī tā drīzāk ir ķermeņa un mūzikas partnerība?
Lidijas Džonsones deja 'Vasaras mājā'. Foto: Braiens Krontcs
Lidija Džonsone
Es domāju, ka daži no abiem. Es domāju, ka ir vietas, kurās ķermenis nes mūzikas līniju, un ir vietas, kur, manuprāt, tas ir kontrapunktā. Ir grupas skaņdarbu daļas, kurās tajā brīdī mūzika būs dažādu cilvēku kopa vai arī konkrēta kustība tajā brīdī atspoguļos mūziku, taču ir arī daudz kontrapunktu. Tātad tas ir gandrīz duets ar mūziku, un dejotāji izsaka kaut ko, ko mūzika man liek just, bet ne vienmēr jāpiezīmē piezīmei vai tieši tam, kas notiek mūzikā.
Kristofers Liddels
Savam darbam es cenšos izmantot Balanchine metodi: dejas mūzikas pavadījumā. Es domāju, ka mans darbs ir gleznot mūzikas attēlu. Dejai un tās mūzikai vajadzētu justies pilnīgi saistītai. Mans mērķis ir panākt, lai kustība uzlabotu mūziku tā, lai auditorija to ‘dzird’ vizuāli un ‘redz’ dzirdami.
Kas ir daži no jūsu iecienītākajiem mūzikas māksliniekiem vai komponistiem?
tyde levi vecums
Kristofers Liddels
Es mīlu Džonu Viljamsu. Viņa mūzika ir tātad ikonisks ar savu lielo misiņa lietojumu. Parasti ir patīkami un aizraujoši klausīties. Es mīlu Irvinu Berlīni, Geršvinus, kā arī Kanderu un Ebu par viņu viegli dejojamo mūzikas teātra ģēniju. Es mīlu arī Barbru Streisandu, Bebelu Gilberto, un jā, arī man ir Bībera drudzis. Mani pēdējā laikā iedvesmo viņa mūzika.
Lāra Luboviča deju kompānija filmā “Leģenda par desmit”. Foto: Stīvens Šreibers
Lārs Lubovičs
Nav izlases, tikai cilvēki gadu gaitā, uz kuriem esmu ļoti labi reaģējis, - Brāmss, Mocarts, Stīvs Reihs, Filips Glass un daži džeza komponisti.
Ādams Barruks
Man ļoti patīk Purcell un Handel, it īpaši viņu emocionāli bagātās ārijas. Es arī nekādi nevarēju klausīties Stīvu Reihu un nevēlējos kustēties. Es mīlu tādus mūsdienu māksliniekus kā Loscil, Murcof, Ryuichi Sakamoto un Amon Tobin, kuri visi spēlē ar elektronisko faktūru un klasisko skaņu sajaukumu. Es mīlu arī tādus dziedātājus / dziesmu autorus kā Žaks Brels par viņa dzeju un mūzikas teātra komponista un tekstu autora Stīvena Sondheima darbu.
Lidija Džonsone
Goreckis, Filips Glass, Hindemits. Man patīk daudz 20thgadsimta komponisti, un tad, protams, Bahs un vēlākie Bēthovena kvarteti. Es klausos gandrīz visu, bet šķiet, ka pēdējā laikā mani piesaista dzīvie vai mūsu mūža komponisti.
Augšējā fotogrāfija: Lidijas Džonsones deja “Vasaras mājā”. Foto: Braiens Krontcs
Jums ieteicams
